Kas ir darbs? Tā ir noteiktu uzdevumu veikšana. Darbs pieprasa precīzu saziņu, formālas attiecības ar skaidri noteiktu lomu sadalījumu, skaidriem pienākumiem un maz emocijām. Turpretī personīgas attiecības ir tieši pretējas – emocionālas, pienākumu sadalījums mainās atkarībā no situācijas, noskaņojuma.

Sabiedrībā bieži dzirdam: «Nē, nekādas privātas attiecības darbā! Šīs lietas ir jānošķir!» Tomēr no draudzīgām, neplānotām attiecībām darba vietā izvairīties mēs diez vai kādreiz varēsim. Daudzi uzņēmumi pat ir veidojušies uz personisko, ģimenisko attiecību pamata – piemēram, Samsung, Ford vai Benetton. Tie ir spējuši izaugt, kļūt par nozīmīgiem spēlētājiem savā tirgus segmentā un izturēt arī pārbaudījumus ar laiku. Lauku saimniecība jau arī būtībā ir kopīga saimniecība, kopīgs uzņēmums. Un cilvēki tā ir dzīvojuši tūkstošiem gadu.

Personīgas attiecības darba vietā veidojas. Ņemot vērā, ka darbavietā tiek pavadīta lielākā daļa dienas, nav brīnums, ka attiecības darbavietā bieži noved pie ciešākām attiecībām – piemēram, ASV ap 80% strādājošo ir novērojuši vai paši iesaistījušies personīgās attiecībās darba vietā.

Vienlaikus, privātas attiecības darbavietā ir paaugstināta riska zona. Parasti mēs ar personīgām attiecībām saprotam tuvākas draudzības vai ģimeniskas saites. Kamēr attiecības ir pozitīvas, tikmēr darbam tās parasti traucē maz. Bet privātas attiecības var nozīmēt ne vien draudzību, bet arī nepatiku vai naidu! Tieši nedraudzīgās attiecības darbavietā ir daudz nepatīkamākas un traucējošākas darbam.

Personīgām attiecībām ir dažādi līmeņi. Tās var būt koleģiāli draudzīgas attiecības, tās var pāraugt ciešā draudzībā, kas saglabājas arī, mainot darbu. Bet tās var pāraugt arī ļoti ciešās, ģimeniskās attiecībās. Atsevišķi ir liekamas radniecīgās, kā arī nedraudzīgās, naidīgās attiecības, pēdējām jau pats nosaukums norāda, ka šajā gadījumā darbinieki kontaktējas nelabprāt vai vispār izvairās to darīt.

Personīgo attiecību nozīme atšķiras dažādās profesijās. Jomās, kur katrs darbinieks veic individuālu darbu, attiecības starp kolēģiem neko daudz nemaina (skolotāji, darbinieki dažādās nodaļās u.tml.). Savukārt, ja darba rezultāts ir atkarīgs no komandas kopdarba (projektu realizācija, klientu apkalpošana restorānā u.c.), tad draudzīgas un tuvas attiecības starp kolēģiem pat palīdz sasniegt labāku darba rezultātu.

Pavisam cita situācija ir, ja draudzīgas vai romantiskas attiecības veidojas starp priekšnieku un kādu no viņa padotajiem. Šāda situācija ir daudz sarežģītāka un var radīt gan uzņēmumam, gan iesaistītajām personām nepatīkamākas sekas.

Pirmkārt, ja vadītājs iesaistās privātās attiecībās ar savu padoto, vienmēr aktuāls būs jautājums – vai attiecības ir savstarpēji godīgas un labprātīgas. Iespējams, tā ir spēle, kuru spēlē vismaz viena no pusēm, lai sasniegtu savus mērķus – no vadītāja puses tā var būt savas varas negodprātīga izmantošana, savukārt no padotā puses tā var būt vēlme izcelties uz kolēģu fona un iegūt ietekmīgāku pozīciju, romantisko attiecību gadījumā – «taisīt karjeru gultā».

Vadītājam šeit ir jāuzņemas vislielākā atbildība. Pat tad, ja, uzsākot attiecības, nav nekādu ļaunprātīgu nodomu un pašam vai pašai šķiet, ka attieksme pret īpaši tuvo padoto neatšķiras, tomēr pārējie padotie var domāt citādi. Kam šādā gadījumā ir taisnība? Kā lai pierāda, ka paaugstinājums vai algas pielikums bija objektīvu darba rezultātu sekas, nevis favorītisms? Pat ja favorītisms ir tikai šķietamība, pārējo darbinieku aizdomīgums var izpausties zemākos darba rezultātos un sabojātā organizācijas klimatā. Šāda tipa attiecībām būtu jāpievērš arī uzņēmuma  augstākās vadības uzmanība.

Vēl viens būtisks aspekts, runājot par privātajām attiecībām – radinieku vai draugu pieņemšana darbā. Latvijā joprojām tā tiek darīts itin bieži (jo sevišķi mazākajās pilsētās un laukos). Tam ir atsevišķas priekšrocības – piemēram, tādam darbiniekam ir vieglāk iejusties kolektīvā un vienkāršākajiem darbiem var diezgan labi prognozēt darba izpildes kvalitāti.

Tomēr tādai rīcībai ir arī vairāki būtiski trūkumi. Pirmkārt, draugu vai radinieku ir grūtāk atlaist no darba, ja rodas kādas problēmas (alkohola lietošana darba vietā vai citi nopietni darba tiesisko attiecību pārkāpumi). Otrkārt, cieš uzņēmuma konkurētspēja, ja atbildīgā amatā tiek pieņemts nevis labākais, bet  tuvākais kandidāts. Treškārt, šāda rīcība veicina lielāku bezdarbu valsts mērogā un zemāku labklājību reģionā un valstī. Ja laba darba atrašana un karjeras iespējas tik un tā ir atkarīgas no pazīšanās, nevis profesionalitātes, tad kādēļ lai mēs mācītos un celtu savu kvalifikāciju?

Avots: apollo.lv