Atalgojumam Latvijā ir jābūt konkurētspējīgam un samērojamam ar algu līmeni vismaz Baltijas reģionā, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā atzina dažādu nozaru pārstāvji.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis uzsvēra, ka Latvijas darba tirgū pirmskrīzes periodā bija pārspīlējumi, tāpēc nebijām konkurētspējīgi. "Bija vai nu pārāk lielas algas, vai tieši otrādi - nenovērtēti darbinieki," sacīja Naglis, uzsverot, ka gadījumā,

ja krīze nebūtu skārusi arī citas valstis, Latvija "būtu tukša valsts un nebūtu vispār, kas strādā".

Arī Latvijas nacionālās aviokompānijas AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks uzsvēra, ka par algas apmēriem ir jāspriež saskaņā ar darba tirgu un konkurentiem tajā. "Ja tūkstošiem cilvēku ir aizbraukuši uz ārvalstīm peļņā, tad laikam jau citur viņiem maksā labāk. Ja man Latvijā būtu 350 latu alga, bet Polijā oficiantam maksā 1200 latu, es brauktu tur strādāt par oficiantu. Tas ir ļoti vienkārši," akcentēja Fliks.

Augsta līmeņa vadītājiem un speciālistiem darba tirgū nav robežu, akcentēja vadības risinājumu organizācijas "Hay Group" atalgojuma informācijas pakalpojumu biznesa vadītāja Latvijā Līga Rode, norādot, ka, ja organizācijai ir lieli mērķi, tad tā meklēs labāko vadītāju un maksās viņam algu, kas ir atbilstoša viņa vērtībai.

Stāstot par situāciju "airBaltic", Fliks informēja, ka visiem darbiniekiem tiek maksāts konkurētspējīgs atalgojums, salīdzinot ar aviokompānijām visā reģionā.

"airBaltic" maksājot tādas pašas algas kā kolēģi Zviedrijā vai Somijā.
"Tas nav noslēpums, ka maksājam lielākas algas nekā kolēģi Igaunijā, bet pie mums arī strādā vairāk," sacīja Fliks.

Viņš skaidroja, ka vēl 2002.gadā "airBaltic" pilots saņēma 1500-2000 dolārus (840-1120 latus) mēnesī un bijis skaidrs, - ja tā turpināsies, lidsabiedrība zaudēs visus pilotus, tāpēc noslēgta vienošanos ar arodbiedrību, ka pakāpeniski tiks pietuvinātas algas ārvalstu līmenim. Patlaban pieredzējis "airBaltic" pilots mēnesī nopelna aptuveni 11 000 eiro (7730 latus).

"Tas nebija viena mēneša jautājums, bet ir izveidota ilggadēja sistēma, kā algas tiek celtas. Augstas algas ir ne tikai tāpēc, ka "airBaltic" būtu bail, ka darbiniekus atņems, bet tas ir arī jautājums, kur paši sevi redzam," sacīja aviokompānijas prezidents.

""airBaltic" strādā vadītāji, kuri ik dienu pieņem lēmumus pat vairāku tūkstošu vērtībā, un tur vairs nav starpības, vai viņu alga ir tūkstoti augstāka vai zemāka, bet ir svarīgi, lai viņš ir labākais, ko šajos apstākļos varam dabūt. Tagad tas ir vieglāk nekā pirms septiņiem vai astoņiem gadiem un varam dabūt tos cilvēkus, kurus gribam," norādīja Fliks.

Kā ziņots, mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī šā gada pirmajā ceturksnī bija 431 lats, kas ir par 2% mazāk nekā 2009.gada ceturtajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pērn pēdējā ceturksnī darba mēneša vidējā bruto darba alga bijusi 440 lati, kas ir par deviņiem latiem vairāk nekā šā gada pirmajos trīs mēnešos.

Sabiedriskajā sektorā šajā periodā vidējā darba samaksa samazinājās par 3,8% - no 463 līdz 446 latiem, bet privātajā sektorā par 1% - no 424 līdz 420 latiem.

Salīdzinot ar 2009.gada pirmo ceturksni, šā gada pirmajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī saruka par 8,3% - no 470 līdz 431 latam. Neto darba samaksa šai periodā samazinājās straujāk - par 12,6% no 352 līdz 307 latiem. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes pieaugumu no 23% līdz 26% no 2010.gada 1.janvāra, kā arī mēneša neapliekamā minimuma samazināšanos no 90 līdz 35 latiem no 2009.gada 1.jūlija.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni pērn, samazinājās par 14,1% - no 519 līdz 446 latiem, tai skaitā vispārējās valdības sektorā par 16,3% - no 490 līdz 410 latiem, bet privātajā sektorā par 4,7% - no 441 līdz 420 latiem.

Avots: www.tvnet.lv