Baltijas uzņēmumu vadītāji ir labi "krīzes vadītāji", lieliski prot tikt galā ar dažādām krīzes situācijām, viegli piemērojas pārmaiņām un ir orientēti uz īstermiņa mērķu sasniegšanu un peļņas gūšanu. Bet, salīdzinot ar citu Eiropas valstu uzņēmumu vadītājiem, Baltijas pārstāvjiem trūkst stratēģiska ilgtermiņa redzējuma un zināšanu un prasmju, kā izstrādāt attīstības vīziju turpmākajiem 5–10 gadiem. Šādi secinājumi izriet no pētījuma Pārmaiņu vadības pieredze Baltijas valstīs 1998–2009, ko veicis personāla atlases uzņēmums Amrop.

Pētījumā izvērtēta Baltijas valstu lielāko uzņēmumu vadītāju pārmaiņu vadības pieredze, izceļot kopīgās iezīmes un atšķirīgās pieejas, kā arī apkopoti labās prakses piemēri. Pētījums veikts kopā ar Amrop sadarbības partneriem Lietuvā un Igaunijā, intervējot vairāk nekā 40 uzņēmumu vadītājus, kuri pieredzi guvuši pēdējo desmit gadu laikā un savas karjeras izaugsmē veiksmīgi realizējuši nozīmīgus pārmaiņu un restrukturizācijas uzdevumus.

Baltijas pārmaiņu vadītājus, lai cik dažādi būtu viņu profili, vadības stils un krīzes situācijās uzkrātā pieredze, vieno pozitīva attieksme pret dzīvi, dzīvesprieks un optimisms, kas, iespējams, arī ir vissvarīgākā viņu panākumu atslēga, secināts pētījumā. Labam pārmaiņu vadītājam piemīt spēja mācīties no kļūdām un saskarsmes ar citiem, prasme saskatīt jaunas iespējas, uzdot jautājumus un apstrīdēt vispārzināmo patiesību. Tāpat arī spēja pārdot savus lēmumus komandai, kas tos nodos tālāk un uzraudzīs ieviešanas procesus, norāda tā veicēji. Svarīga īpašība ir arī izlēmība, spēja pieņemt ātrus lēmumus, nevilcināties ar nepopulāru lēmumu pieņemšanu. Baltijas pārmaiņu vadītājus visus vieno ticība saviem spēkiem un pārliecība, ka pārmaiņas ir nepieciešamas un tās izdosies, kā arī spēja pārliecināt par to visas iesaistītās puses un būt līderiem.

Salīdzinājumā ar Rietumvalstu uzņēmumu vadītājiem, Baltijas valstīs uzņēmumu vadītāji ir daudz elastīgāki, vairāk orientēti uz rīcību un rezultātu sasniegšanu, turklāt ir proaktīvi un atvērti jaunu lietu izmēģināšanai, secināts pētījumā. Savukārt galvenie Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju trūkumi ir dažādas komunikācijas problēmas, piemēram, tendence nedalīties ar sev pieejamo informāciju, izvairīšanās runāt un prezentēt negatīvus darbības rādītājus. Bieži vien trūkst arī spējas plānot lietas ilgtermiņā un saskatīt kopainu, kā arī prasmes kopīgos projektos sadarboties un iesaistīt kolēģus no citām struktūrvienībām.

"Intervijas ar uzņēmumu vadītājiem no Rietumeiropas un Skandināvijas valstīm parādīja, ka nav būtisku atšķirību triju Baltijas valstu vadītāju vadības stilos, metodēs, paņēmienos un pieredzē. Nepārvaramās atšķirības ir tikai mīts, ko paši esam radījuši. Citur Eiropā trīs Baltijas valstis un to iedzīvotāji tiek uztverti kā vienota telpa, vienots tirgus," saka Viesturs Lieģis, Amrop partneris Rīgas birojā.

Avots: www.diena.lv